Lietuva

Article on other languages:

del.icio.us del.icio.us
Digg Digg
Furl Furl
Reddit Reddit
Rojo Rojo
Add to OnlyWire
Lietuvos Respublika
Lietuvas Republika
Lietuvas Republikas karogs Lietuvas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: Tautos jėga vienybėje
Tautas spēks vienotībā
Himna: Tautiška Giesmė
Location of Lithuania
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)		 Viļņa
54°41′N 25°19′E
Valsts valodas lietuviešu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Valds Adamkus
 -  Premjerministrs Ģedimins Ķirķils
Neatkarība no Vācijas un Krievijas 
 -  Lietuva minēta rakstos 1009. gada 14. februārī 
 -  Karaliste 1253. gada 6. jūlijā 
 -  Personālūnija ar Poliju 1386. gada 2. februārī 
 -  Polija-Lietuva 1569. gadā 
 -  Krievijas/Prūsijas okupācija 1795. gadā 
 -  Deklarēta neatkarība 1918. gada 16. februārī 
 -  PSRS okupācija 1940. gada 3. augustā 
 -  Proklamēšana 1990. gada 11. martā 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 65 303 km² (123.)
 -  Ūdens (%) 1,35
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007 g. 3 369 600 (130)
 -  Blīvums 52/km² (120.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $66 miljardi (75.)
 -  Uz iedzīvotāju $19 730 (49.)
Džini koef. (2003) 36 () 
HDI (2007) ▲0.862 () (43.)
Valūta lits (LTL)
Laika zona EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .lt1
ISO 3166-1 kods 440 / LTU / LT
Tālsarunu kods +370
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lietuvas Republika ir republika Ziemeļeiropā. Tā ir viena no trim Baltijas valstīm Baltijas jūras krastos. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

Satura rādītājs

Vēsture

Plašāk skat. rakstu Lietuvas vēsture.

Lietuvas vārds vēstures avotos pirmoreiz parādās 1009. gada 14. februārī. Par Lietuvas valsts radīšanas brīdi uzskata karaļa Mindauga kronēšanu 1253. gada 6. jūnijā Vorutā. Mindaugs spēja apvienot daudzās lietuviešu pilsētvalstis vienā nācijā un valstī. Vēlāk, pateicoties Ģedimina iekarojumiem, izveidojās Lietuvas Dižkunigaitija, kurai piederēja daļa tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas. 15. gadsimtā tā jau sniedzās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Kopš 1386. gada 2. februāra, kad Lietuvas dižkungu Jagaili kronēja par Polijas karali, Lietuva un Polija atradās personālūnijā. 1569. gadā tās formāli apvienojās vienā valstī - Polijā-Lietuvā (Republikā - Žečpospoļitā). Apvienotā valsts pastāvēja līdz 1791. gadam, kad visas tās zemes tika apvienotas Polijas karalistē. Taču jau drīz Polijas dalīšanu rezultātā jauno valsti aneksēja Krievijas Impērija, Prūsija un Austrija.

Lietuva atjaunoja savu neatkarību ierobežotā teritorijā 1918. gada 16. februārī. Lielāko daļu savu bijušo teritoriju tā zaudēja Padomju Savienībai, kā arī nonāca teritoriālos strīdos ar Poliju (par Centrālo Lietuvu un Suvalkiem) un Vāciju (par Klaipēdu). Molotova-Rībentropa pakta rezultātā 1940. gadā Lietuvu okupēja Padomju Savienība.

Lietuva vēlreiz (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ģeogrāfija

Plašāk skat. rakstu Lietuvas ģeogrāfija.

Tīrumi un pļavas aizņem 57 %, meži un krūmi – 30 %, purvi – 3 %, iekšējie ūdeņi – 4 %, citas zemes – 6 % no teritorijas.

Lietuvā klimats ir mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu.

Ainava

Lietuvas ainavas tipi:

  • mālaini līdzenumi – 55,2 %
  • pakalnainas morēniskas augstienes – 21,2 %
  • smilšaini līdzenumi – 17,8 %
  • upju lejas – 3,6 %
  • piekrastes līdzenumi – 2,2 %

Lielākie attālumi

No austrumiem uz rietumiem – 373 km, no ziemeļiem uz dienvidiem – 276 km.

Upes

Lielākās Lietuvas upes:

  1. Nemunas – 937 km (Lietuvas teritorijā 475 km),
  2. Neris – 510 km (234 km),
  3. Venta – 343 km (161 km),
  4. Šešupe – 298 km (209 km),
  5. Mūsa – 284 km (133 km).

Kopējs upju un kanālu garums Lietuvā – 76 800 km.

Ezeri

Lielākie Lietuvas ezeri:

  1. Drūkšu ezers – 44,8 km²
  2. Disnas ezers – 24,0 km²
  3. Dusjas ezers – 23,3 km²
  4. Sartu ezers – 13,4 km²
  5. Lodis – 12,9 km²

Lietuvas reljefs

Reljefu veido:

  • Piekrastes zemiene,
  • Žemaišu augstiene,
  • Ventas vidus zemiene,
  • Sūduvas augstiene,
  • Dzūku augstiene,
  • Aukštaišu augstiene,
  • Dienvidaustrumu līdzenums,
  • daļa no Švenčoņu-Naroča un Ašmenas augstienēm.

Pakalni

Augstākie pakalni:

  1. Augstais kalns – 293,8 m
  2. Jozapine – 293,6 m
  3. Kropīne – 293,4 m
  4. Nevaiši – 288,9 m
  5. Būdakalns – 284,8 m

Meži

Lielākie Lietuvas mežu masīvi:

  • Dainavas dižmežs (Druskininku-Varēnas meži) – 1450 km²
  • Labanora-Pabrades dižmežs – 911 km²
  • Kazlu Rūdas meži – 587 km²
  • Karšuvas dižmežs (Smalininku-Viešviles meži) – 427 km²
  • Rūdninku meži – 375 km²

Izplatītākie koki (%):

Pilsētas

Plašāk skat. rakstu Lietuvas pilsētas.

Lielākās Lietuvas pilsētas pēc 2006. g. datiem:

  1. Viļņa – 541 824 iedz.
  2. Kauņa – 360 637 iedz.
  3. Klaipēda – 187 316 iedz.
  4. Šauļi – 129 037 iedz.
  5. Paņevēža – 115 315 iedz.

Administratīvais iedalījums

Lietuvas apriņķi

Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kuri ir iedalīti 60 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 546 senjūnijās (seniūnija). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 2001. gadā.

Apriņķi:

  1. Alītas apriņķis
  2. Kauņas apriņķis
  3. Klaipēdas apriņķis
  4. Marijampoles apriņķis
  5. Panevēžas apriņķis
  6. Šauļu apriņķis
  7. Tauraģes apriņķis
  8. Telšu apriņķis
  9. Utenas apriņķis
  10. Viļņas apriņķis

Ekonomika

Plašāk skat. rakstu Lietuvas ekonomika.

  • 2005. gadā IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam gadā, līdzinot ar 2004. palielinājās par 7,6 % un bija 6040 eiro. 2006. gadā Lietuvas IKP izauga par 7,4 % un bija 81,554 mlrd. liti.
  • 2003. gadā Lietuvas ekonomikas augums bija pats straujākais Austrumeiropā – IKP, līdzinot ar 2002. g., izauga par 9,7 % un bija 16,27 mlrd. eiro. IKP daļa vienam valsts iedzīvotajam gadā bija 4 711 eiro.
  • 2005. g. decembrī inflācija, līdzinot ar 2004. g. decembri, bija 3,0 %. 2005. g. vidēja gada inflācija līdzinot ar 2004. g. bija 2,7 %.
  • Tiešas ārzemju investīcijas 2004. gada 1. jūlijā bija 4,25 mlrd. eiro un, līdzinot ar 2003. g. 1. jūlijam, palielinājās par 4,9 %. Vienam Lietuvas iedzīvotajam tika 1 234 eiro tiešu ārzemju investīciju.
  • Galvenās valstis investoras – Dānija, Zviedrija, Vācija, Igaunija, ASV un Somija. Vairāk nekā 60 % no visām tiešām investīcijām Lietuvā ir no ES-15 valstīm. 2003., līdzinot ar 2002., tiešas ārzemju investīcijas no ES-15 valstīm palielinājās par 10 %, līdz 2,5 mlrd. eiro.
  • 2004. gadā Lietuvā visvairāk investēja:
  • Dānija Dānija 15,2 %
  • Zviedrija Zviedrija 15,0 %
  • Vācija Vācija 11,4 %
  • Krievija Krievija 8,4 %
  • Somija Somija 7,8 %
  • Valsts parāds 2004. gada sākumā bija 3,8 mlrd. eiro. Ārzemju parāds bija 2,18 mlrd. eiro jeb 57 % no visa valsts parāda. Ārzemju parāds 2003. gada bija 13,5 % no IKP.
  • Lietuvas ilgtermiņa patapinājuma ārzemju valūtā reitings A, īstermiņa – A-1. Reitingu perspektīva pozitīva.

Ārzemju tirdzniecība

2004. g. eksports bija 25 819 mlj. liti, imports – 34 384 mlj. liti.

2005. gada pirmajā pusgadā visvairāk eksportēta uz:

2003. gadā visvairāk importēta no:

Demogrāfija

83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6,1%), poļi (6,9%) un baltkrievi (1,23%). 68,5 % no cilvēkiem dzīvo pilsētās. Vidējs vecums – 37,4 gadi (sieviešu – 40,1; vīriešu – 34,8). Aptuveni 99,6 % vecāku nekā 15 gadu vecuma iedzīvotāju ir rakstītpratēji.

Reliģija

Dominējošā baznīca Lietuvā ir Romas katoļi, taču samērā izplatīti ir arī pareizticīgie, protestanti un jūdaisti.

Valoda

Lietuviešu valoda ir viena no divām dzīvajām baltu valodām.

Skatīt arī

  Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
Eiropas valstis
Albānija • Andora • Apvienotā Karaliste • Armēnija† • Austrija • Azerbaidžāna† • Baltkrievija • Beļģija • Bosnija un Hercegovina • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Gruzija† • Horvātija • Igaunija • Īrija • Īslande • Itālija • Kazahstāna† • Kipra† • Kosova • Krievija† • Latvija • Lietuva • Lihtenšteina • Luksemburga • Maķedonija • Malta • Melnkalne • Moldova • Monako • Nīderlande • Norvēģija • Polija • Portugāle • Rumānija • Sanmarīno • Serbija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Šveice • Turcija† • Ukraina • Ungārija • Vācija • Vatikāns • Zviedrija
Pašpasludinātās valstis
Teritorijas
† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
Eiropas Savienība (ES) Valsts karogs: Eiropas Savienība
Apvienotā Karaliste • Austrija • Beļģija • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Igaunija • Īrija • Itālija • Kipra • Latvija • Lietuva • Luksemburga • Malta • Nīderlande • Polija • Portugāle • Rumānija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Ungārija • Vācija • Zviedrija
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Valsts karogs: NATO
Dalībvalstis
Kandidātvalstis

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietuva"

More about Lietuva: lietuva mtv, lietuva internete, reval hotel lietuva, lietuva travel,

This article is from Wikipedia. All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License.