Kaņepju dzimta (Cannabaceae) ir divdīgļlapju augi.
Dzimtā ietilpst 2 ģintis un 4 sugas. Aug galvenokārt mērenajā joslā. Lakstaugi, bez piensulas, ar staraini šķeltām lapām. Divmāju augi – vīrišķajiem – skara, sievišķajiem – galviņa.
Pārstāvji
Sējas kaņepe (Cannabis sativa) – Viengadīgs augs, ar dobju virsu, šķiedraugs. Izmanto papīra rūpniecībā, sēklas satur 35% eļļas un daudz OBV, lieto uzturā.
Indijas kaņepe (Cannabis sativa subsp. indica) – Ziedi izdala sveķveidīgu vielu, kas satur kannabinolu – austrumos drogu pazīst ar nosaukumu „hašišs” kas nozīmē „zāle”. Āzijas un Āfrikas tautas lieto kā baudvielu, līdzīgi opijam, smēķējot, ēdod, dzerot. Zālīte rada reibumu ar halucinācijām, ilgstoša lietošana rada izmaiņas nervu sistēmā. Rada garīgu un fizisku sabrukumu.
Parastais apinis (Humulus lapulus) – Satur lupulīnu, ko lieto medicīnā kā nomierinošu līdzekli, izmanto alus rūpniecībā – uzlabo alus aromātu un darbojas kā konservanti, viegli narkotisks līdzeklis, padara alu rūgtu un atspirdzinošu.