Article on other languages:
- ثنائيات_الفلقة
- Двусемеделни
- Dvouděložné
- Deugotyledon
- Tokimbladede
- Zweikeimblättrige
- Δικοτυλήδονο
- Dicotyledon
- Dukotiledonaj_plantoj
- Kaksisirkkaiset
- Dicotylédone
- דו-פסיגיים
- Dvosupnice
- Kétszikűek
- Tvíkímblöðungar
- 双子葉植物
- ორლებნიანნი
- 쌍떡잎식물
- Dikotiledon
- Tweezaadlobbigen
- Tofrøbladede_planter
- Dwuliścienne
- Dicotiledónea
- Iskay_phutuy_raphiyuq
- Двудольные
- Dvokaličnice
- Дикотиледоне_биљке
- Tvåhjärtbladiga
- ద్విదళబీజాలు
- Дводольні
- دو_دالہ
- Thực_vật_hai_lá_mầm
- 双子叶植物纲
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
| Divdīgļlapji | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds |
||||||||
|
||||||||
|
||||||||
Divdīgļlapji /arī magnolijaugi/ (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:
- Dīglim ir divas dīgļlapas,
- Dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
- Lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
- Zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
- Stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji – ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.
Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums u.t.t. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus u.c.), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstnieciskus augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu. Magnoliopsidu klasē ir apm. 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu. Šo klasi dala 7 apakšklasēs:
Sistemātika
(Šeit iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
- Magnoliju apakšklase (Magnoliidae)
- Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
- Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
- Raglapju dzimta (Ceratophyllaceae)
- rinda Piperales
- Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
- Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
- Gundegu apakšklase (Ranunculidae)
- Gundegu rinda (Ranunculales)
- Gundegu dzimta (Ranunculaceae)
- Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- Magoņu rinda (Papaverales)
- Magoņu dzimta (Papaveraceae)
- Gundegu rinda (Ranunculales)
- Burvjlazdu apakšklase (Hamamelididae)
- Dižskābaržu rinda (Fagales)
- Purvmiršu rinda (Myricales)
- Purvmiršu dzimta (Myricaceae)
- Neļķu apakšklase (Caryophyllidae)
- Sūreņu dzimta (Polygonacee)
- Naktsziežu dzimta (Nyctaginaceae)
- Portulaku dzimta (Portulacaceae)
- Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)
- Balandu dzimta (Chenopodiaceae)
- Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
- Sīkeglīšu dzimta (Elatinaceae)
- Limoniju dzimta (Plumbaginaceae)
- Dilēniju apakšklase (Dilleniidae)
- Viršu rinda (Ericales)
- Ēriku dzimta (Ericaceae)
- Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)
- Visteņu dzimta (Empetraceae)
- Prīmulu dzimta (Primulaceae)
- rinda Malpighiales
- Asinszāļu dzimta (Clusiaceae) (Guttiferae)
- Vītolu dzimta (Salicaceae)
- rinda Brassicales
- Krustziežu dzimta (Brassicaceae) (Cruciferae)
- Vijolīšu dzimta (Violaceae)
- Klinšrožu dzimta (Cistaceae)
- Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
- Rezēdu dzimta (Resedaceae)
- Malvu dzimta (Malvaceae)
- Liepu dzimta (Tiliaceae)
- Timēliju dzimta (Thymelaeaceae)
- Viršu rinda (Ericales)
- Rožu apakšklase (Rosidae)
- Rožu rinda (Rosales)
- Gobu dzimta (Ulmaceae)
- Kaņepju dzimta (Cannabaceae)
- Nātru dzimta (Urticaceae)
- Rožu dzimta (Rosaceae)
- Pākšaugu rinda (Fabales)
- Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) (Leguminosae, Papilionaceae)
- Ziepenīšu dzimta (Polygalaceae)
- Santalu rinda (Santalales)
- Santalkoku dzimta (Santalaceae)
- Lorantu dzimta (Loranthaceae)
- Raseņu dzimta (Droseraceae)
- Biezlapju dzimta (Crassulaceae)
- Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
- Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
- Atāleņu dzimta (Parnassiaceae)
- Hortenziju dzimta (Hydrangeaceae)
- Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae)
- Gerāniju dzimta (Geraniaceae)
- Linu dzimta (Linaceae)
- Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
- Kļavu dzimta (Aceraceae)
- Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae)
- Celastru dzimta (Celastraceae)
- Pabērzu dzimta (Rhamnaceae)
- Vīnkoku dzimta (Vitaceae)
- Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
- Vējmietiņu dzimta (Lythraceae)
- Ezerriekstu dzimta (Trapaceae)
- Naktssveču dzimta (Onagraceae)
- Halorāgu dzimta (Haloragaceae)
- Skujeņu dzimta (Hippuridaceae)
- Kizilu dzimta (Cornaceae)
- Arāliju dzimta (Araliaceae)
- Čemurziežu dzimta (Apiaceae) (Umbelliferae)
- Olīvu dzimta (Oleaceae)
- Rožu rinda (Rosales)
- Asteru apakšklase (Asteridae)
- Genciānu rinda (Gentianales)
- Nakteņu rinda (Solanales)
- Panātru rinda (Lamiales)
- Ūdenīšu rinda (Callitrichales)
- Ceļteku rinda (Plantaginales)
- Cūknātru rinda (Scrophulariales)
- Pulkstenīšu rinda (Campanulales)
- Rubiju rinda (Rubiales)
- Dipsaku rinda (Dipsacales)
- Kaliceru rinda (Calycerales)
- Asteru rinda (Asterales)
