Article on other languages:
- حمض_أميني
- Аминокиселина
- অ্যামিনো_অ্যাসিড
- Aminokiselina
- Aminoàcid
- Aminokyseliny
- Aminosyre
- Aminosäuren
- Αμινοξύ
- Amino_acid
- Aminoacido
- Aminoácido
- Aminohapped
- Aminoazido
- اسیدهای_آمینه
- Aminohappo
- Aminosýra
- Acide_aminé
- Aimínaigéad
- Aminoácido
- חומצת_אמינו
- अमीनो_अम्ल
- Aminokiselina
- Aminosav
- Asam_amino
- Amin-acido
- Amminoacidi
- アミノ酸
- ამინომჟავა
- 아미노산
- Tirşiyên_emînî
- Acidum_aminicum
- Aminosaier
- Aminorūgštis
- Амино_киселина
- Aminozuur
- Aminosyre
- Aminosyre
- Amino-aside
- Aminoacid
- Amino_Acid
- Aminokwasy
- امينو_اسيد
- Aminoácido
- Aminoacizi
- Аминокислоты
- Aminokiselina
- Amino_acid
- Aminokyselina
- Aminokislina
- Aminoacidet
- Аминокиселина
- Asam_amino
- Aminosyra
- அமினோ_அமிலம்
- ఎమైనో_ఆమ్లాలు
- Аминокислота
- กรดอะมิโน
- Aminoasit
- Амінокислоти
- Axít_amin
- Aminozuur
- 氨基酸
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2). Tā kā aminoskābes satur karboksilgrupu (kas ir skāba) un aminogrupu (kas ir bāziska), tās var reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm. Brīvā veidā, neitrālā vidē, aminoskābju karboksilgrupa ir izreaģējusi ar aminogrupu, veidojot iekšējo sāli (betaīnu).
Amonoskābes var iedalīt:
- pēc aminogrupu skaita (aminoskābes, diaminoskābes, utt), visizplatītākās ir parastās aminoskābes,
- pēc aminogrupas atrašanās vietas (1, 2, 3, (pirmais, otrais, trešais, ... oglekļa atoms skaitot no karboksilgrupas, šos nosauc arī pēc grieķu alfabēta burtiem, attiecīgi alfa, beta, gamma, ... aminoskābes). Dzīvo organismu olbaltumvielu sastāvā ir tikai alfa aminoskābes.
Dzīvo organismu aminoskābes
Aminoskābes ir olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa. Dzīvo organismu olbaltumvielas sastāv no alfa aminoskābēm, tas ir, tām aminoskābēm karboksilgrupa un aminogrupa ir piesaistītas pie viena oglekļa atoma. Šādas vielas ir optiski aktīvas.
Vienkāršākajai aminoskābei - glicīnam R=H, un tapēc tas nav optiski aktīvs. Aminoskābes normālos apstākļos parasti ir cietas vielas, jo tās var veidot daudz ūdeņraža saišu. Aminoskābēm parasti ir pārāk maza termiskā izturība, lai tās varētu uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai (tās sadalās ātrāk).
| Nosaukums | Saīsinājums | R | Molmasa (g/mol) | Kušanas temperatūra | Izoelektriskais punkts |
| Alanīns | Ala | CH3 | 89.09 | 297 °C | 6,11 |
| Arginīns | Arg | (CH2)3NH-C(NH)NH2 | 174.20 | 244 °C | 10.76 |
| Asparagīns | Asn | CH2CONH2 | 132.12 | 235 °C | 5.41 |
| Asparagīnskābe | Asp | CH2COOH | 133.10 | 271 °C | 2.85 |
| Cisteīns | Cys | CH2SH | 121.16 | 240 °C | 5.05 |
| Fenilalanīns | Phe* | CH2C6H5 | 165.19 | 283 °C | 5.49 |
| Glicīns | Gly | H | 75.07 | 290 °C | 6.06 |
| Glutamīns | Gln | CH2CH2CONH2 | 146.15 | 185 °C | 5.65 |
| Glutamīnskābe | Glu | CH2CH2COOH | 147.13 | 249 °C | 3.15 |
| Histidīns | His* | CH2-C3H3N2 | 155.16 | 287 °C | 7.60 |
| Izoleicīns | Ile* | CH(CH3)CH2CH3 | 131.17 | 284 °C | 6.05 |
| Leicīns | Leu* | CH2CH(CH3)2 | 131.17 | 293 °C | 6.01 |
| Lizīns | Lys* | (CH2)4NH2 | 146.19 | 224 °C | 9.60 |
| Metionīns | Met* | CH2CH2SCH3 | 149.21 | 281 °C | 5.74 |
| Prolīns | Pro | CH2CH2CH2-** | 115.13 | 221 °C | 6.30 |
| Serīns | Ser | CH2OH | 105.09 | 228 °C | 5.68 |
| Tirozīns | Tyr | CH2-C6H4OH | 181.19 | 343 °C | 5.64 |
| Treonīns | Thr* | CH(OH)CH3 | 119.12 | 256 °C | 5.60 |
| Triptofāns | Trp* | CH2C8H6N | 204.23 | 289 °C | 5.89 |
| Valīns | Val* | CH(CH3)2 | 117.15 | 315 °C | 6.00 |
- Ar * atzīmētas neaizvietojamās aminoskābes.
- (**)Prolīna alfa aminogrupa ir daļa no heterocikla.
Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst no ģenētiski modificētām baktērijām.
Ārējās saites
| Savienojumi, kas satur aminogrupu
**Amīni** | Aminospirti | Aminoketoni | Amīdi | Aminoskābes |
|
|||||||
